Rūpnīcas vēsture

Rūpnīca 20.gs. 20-tie

Rūpnīcas izveidošana

1884.g. Minskas apgabala rūpnieks M. Reisers saņem atļauju Daugavpilī atvert skrošu ražotni. Tās celšanai tiek izvēlēta pilsētas augstākā un sausākā vieta, lai ražošanas telpas un noliktavas izvietotu dažādos līmeņos. Svina liešanai tiek uzbūvēts 28 m augsts koka tornis, kas izgreznots ar grezniem vējrādītājiem un ne tikai kalpo par rūpnīcas vizītkarti, bet iezīmē arī Daugavpils industriālo panorāmu. No citām pilsētas ražotnēm rūpnīca atšķiras ar svina ievešanu no attāliem valsts reģioniem, kamēr citi strādā tikai ar vietējām izejvielām. Sākotnēji rūpnīcā ir 3-7 darbinieki, kas izgatavo skrotis, plombas un svina loksnes.

1911.gadā nodeg rūpnīcas koka tornis, tā vietā uzceļ mūra torni. Līdz I Pasaules Kara sākumam rūpnīcas ražošanas apjomi strauji pieaug (gadā saražo ap 70 tonnām skrošu), jo tolaik visā Krievijā darbojas tikai četras skrošu liešanas rūpnīcas. Sākoties karam, Daugavpilī viss krasi mainās – pilsēta tiek izpostīta, iedzīvotāju skaits sarūk četras reizes, daudzi rūpniecības uzņēmumi ar iekārtām un darbiniekiem tiek pārcelti uz Krievijas iekšzemi, arī DSR darbība tiek pārtraukta.

Skrošu svēršana

Starp pasaules kariem

Pēc kara beigām un Latvijas valsts nodibināšanas 1918.gadā, rūpniecībai ir grūts periods. Trūkst gan ierīču, gan inženieru, gan speciāli apmācītu darbinieku, gan izejmateriālu, ko nevar iegūt uz vietas. Ekonomikas attīstību veicina lauksaimniecība un mežistrāde, tikai pēc tam lēnām atjauno rūpniecības uzņēmumus. Tā tikai 1924.gadā DSR darbību atsāk L.Reisers, dodot tai nosaukumu „Latvijas Pirmā Skrošu un svina apstrādāšanas fabrika.” Pēc viņa nāves rūpnīca nonāk Hipotēku un Zemes Bankas īpašumā. Sākoties autoritārajam režīmam, kurā valsts cenšas aizvien vairāk kontrolēt ekonomiku, 1938.gadā rūpnīcu nopērk  Centrālā Savienība „Turība,” kurai pieder arī citas rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumi Latvijā. Rūpnīcai dod nosaukumu „Skrošu Fabrika,” tiek veikts apjomīgs remonts, un papildus skrotīm, sortimentā atkal tiek iekļautas svina plombas. Taču jau pavisam drīz 1940.gadā rūpnīca kļūst par pilnīgu valsts īpašumu, kur līdz pat 1993.gadam tā ir Latvijas Patērētāju savienības un Centrālās savienības pārvaldībā.

Rūpnīcas pagalms ar svina stieņiem

Otrais pasaules karš un rūpnīcas darbība Padomju Savienībā

Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā liela daļa Daugavpils tiek izpostīta, arī rūpnīcas tornis ir sabombardēts. Tikai gadu vēlāk daļēji tiek atjaunota rūpnīcas darbība, šajā laikā pie skrošu izgatavošanas strādā viens cilvēks. 1948.gadā rūpnīca piedzīvo lielas pārmaiņas, kad tā iegūst pašreizējo izskatu –tiek paplašinātas ražošanas telpas un uzstādītas jaunas iekārtas. Ap šo laiku tiek atvērti arī citi rūpniecības uzņēmumi, tiek atvests darbaspēks no citiem Padomju Savienības reģioniem, pilsēta paplašinās un tiek celti jauni dzīvojamo namu rajoni. Jau 1953.gadā DSR jau strādā 3 maiņās un rūpnīcā izlej ap 500 tonnām skrošu gadā, ko piegādā gan Sibīrijai, gan Karēļu-Somu PSR, gan Burjatu-Mongolijas autonomajai padomju republikai un citur.

1962.g. vēlreiz notiek vērienīgi remontdarbi, kuru laikā tiek uzbūvēta arī torņa augšējā daļa. Tiek paplašināts produkcijas klāsts, tiek lietas skrotis 10 dažādos izmēros un sāk ražot arī metāla žogus. Šajā laikā tiek saražotas jau 2000 tonnas skrošu un 1,2 milj.kvadrāt,metru režģa. 1968.gadā uz laiku tiek pietraukta skrošu ražošana, rūpnīcu pārsauc „Daugavpils metāla tiklu rūpnīca,” ap šo laiku tiek izveidots arī pakulu apstrādes cehs, kas atrodas pāris kvartālu attālumā no rūpnīcas uz Kārklu ielas. Pēc skrošu liešanas atsākšanas tiek nomainīti vecie dīzeļdegvielas svina kausēšanas katli uz elektriskajiem 1982.g.

Pakulu cehs

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas  rūpnīcu 1993.g. nopērk CS „Turība,” tad tā iegūst pašreizējo nosaukumu „Daugavpils Skrošu Rūpnīca.” Tad rūpnīcas inženieri Matucevičs un Pamitkins sāk pētīt iespēju ražot medību munīciju gludstobra ieročiem. 2001.gadā rūpnīca sāk sadarbību ar Vācijas uzņēmumu „SK Jagd” un uzsāk medību ložu „Treffer-SK” eksportu.

Rūpnīca šodien

2011.gadā rūpnīcu iegādājas tās pašreizējais īpašnieks A.Staks. Rūpnīcā  tiek  ražotas 9 veidu lodes gludstobra ieročiem ,kā arī tiek izgatavotas lodes pneimatiskajiem ieročiem , renkuļi un skrotis. 2012.gadā tiek izveidots rūpnīcas muzejs un apmeklētājiem tiek atvērts vēsturiskais ražošanas cehs.

10839
Вверх

Вниз